Mangaļsala

Mangaļsala, pēdējā sala Daugavas lejtecē, parādās jau 17. gadsimta kartēs. Raksti stāsta, ka salinieki bija apmetušies četrdesmit viensētās, bet smilšu kāpās bijušas saceltas bākas, lai rādītu kuģiem ceļu. Tā tas palicis līdz 18. gadsimta otrajai pusei, kad pēc jau pieminētā inženiera G. E. Veismaņa plāna abos upes krastos tika izbūvēti dambji, kuru ietekmē dažas salas upes straume pazudināja, citas salas saplūda, bet vēl citas radās no jauna. Toreizējās Daugavas pietekas Lielupes ūdeņi ieplūda Daugavā pa tagadējo Buļļupi, un Mangaļsala izveidojās no pavasara plūdos pārrautās Buļļu salas pie tagadējās ietekas. Kad vecā gultne pilnīgi aizsērēja un sastrēga ar smilšu sanesām, izveidojās Mangaļsala. Lēš, ka tas bijis ap 1840. gadu.