Lucavsala

Starp Daugavas atteku Mazo Daugavu un Bieķengrāvi atrodas Lucavsala, kas veidojusies, saplūstot piecām mazākām saliņām 19. gadsimta beigās, kad norisinājās lielais Daugavas regulējums. Viena no salām piederējusi muižkungam Klausam Lucavam, no viņa vārda tad arī radies salas nosaukums. Lucavsalā risinājušās asiņainas vēstures drāmas. Še vietu raduši brāļu kapi no Ziemeļu kara laika, kad 400 krievu karavīru bija nocietinājušies salā, sargājuši pāreju pār Daugavu uz Rīgu. Vācieši krievus Lucavsalā arī apglabājuši. 1891. gadā Latvijas ģenerālgubernators Zinovjevs par godu kritušajiem krieviem licis no somu granīta uzsliet sešus metrus augstu pieminekli pareizticīgo baznīcas formā. 1919. gadā Bermonta armija, izvietojusies Lucavsalā, novēroja Rīgas centru. 1944. gadā Vācijas armija no Lucavsalas apšaudīja Rīgu, bet PSRS armija tai pašā gadā tur ierīkoja lidlauku.