Ķīpsala

Ģeogrāfi un vides pētnieki uzskata, ka Ķīpsala, agrāk saukta par Žagarsalu, tāpat kā Doles sala, Akmenssala vai Bieķēnsala, Daugavas lejtecē bija izveidojusies jau ilgi pirms tam, kad bīskaps Alberts 1201. gadā oficiāli nodibināja Rīgas pilsētu, taču tās nosaukums līdz pat 16. gadsimta beigām nav zināms un vēstures avotos tā manifestējas vien 17. gadsimtā, kad tā saukta salas ievērojamākā vīra – Rīgas pilsētas zvejnieku vecākā Žagara – vārdā. Kad laika gaitā amatā nonāk zvejnieks Ķīpis, arī sala pārdēvējas par Ķīpsalu, tomēr visu 17. gadsimtu tiek saukta arī par Žagarsalu.
Jau 17. gadsimta sākumā Rīgas landfogts ar likuma spēku centās panākt, lai Daugavas salu zvejnieki nododas vienīgi savam arodam, tālab aizliedza salās iekopt dārzus, pļavas, turēt lopus un mājputnus. Vienīgi suņi bija atļauti, taču vēsture un daba izgrozīja salinieku dzīvi savos musturos. Poļu – zviedru kara laikā (1600–1629) Žagarsalā un Ebes salā bija uzceltas skanstes, tās atzīmētas Gustava II Ādolfa 1621. gada Rīgas aplenkuma plānā.
Lielā Ziemeļu kara laikā (1700–1721) Rīga bija iesaistīta līdz pat kara noslēgumam 1710. gadā. Vistuvāk Ķīpsalai notika Spilves kauja, kaut tiešā karadarbība Ķīpsalai gāja secen. Nav ziņu par to, vai Ķīpsalas nošķirtība pasargāja saliniekus no Lielā mēra, kas 1710. gadā plosījās Rīgā.
No 18. gadsimta Ķīpsala pazīstama vienīgi kā Ķīpsala jeb Lielā Ķīpsala. Savu tagadējo apveidu Ķīpsala ieguvusi, saplūstot vairākām mazām salām. 18. gadsimtā tika uzcelts dambis, kas savienoja Lielo Klīversalu ar mazo Klīversalu, bet 1786., 1807., 1814. gada lielie plūdi dambi pie ieejas Āgenskalna līcī nopostīja, tālab līdz pat 20. gadsimta sākumam lielajā Pārrāvumā tika izbūvētas upes kuģīšu piestātnes. Kad no 1904. gada sākās līča padziļināšana, izraktās smiltis uzbēra Burkānu un Mazajai Klīversalai. Tad arī izbūvēja Balasta dambja sākumu Burkānsalā, kas līdz 17. gadsimta divdesmitajiem gadiem bija pazīstama kā Ebes sala. Ķīpsalas ielu nosaukumi uzrāda salinieku nodarbošanos – Tīklu, Enkuru, Kaiju, Zvejnieku, Loču, Ogļu un Matrožu iela. Balasta dambis, ko mēdz saukt arī par Ķīpsalas un Podraga dambi, atrodams jau 1876. gada pilsētas plānā, kur bija ierādīta vieta Rīgā iebraukušajiem buru kuģiem liekā balasta izkraušanai.